NVO reģistrācija

Vai tu esi domājis, kā ar savu līdzdalību kādā sfērā varētu veicināt cilvēku un sabiedrības labklājību? Ne vienmēr vajag domāt globāli, iesaistīties lielos projektos un strīdēties ar valsts amatpersonām par savu taisnību. Nevalstiskā organizācija ir iespēja, kā savu labo ideju attīstīt plašāk, iegūt sev atbalstītājus un organizācijas atbalstītājus. Taču, lai tā darbotos oficiāli, un lai visām idejām tiktu piešķirts statuss, tās ir reģistrē kopējā datu bāzē.

Ņemot vērā, ka nevalstisko organizāciju idejas ir starptautiskā mērogā populāras, visa reģistrācijas informācija ir jāaizpilda trīs valodās, lai būtu pieejams vairāk cilvēkiem. Nepieciešamās valodas ir latviešu, angļu un krievu valoda. Visa informācija par organizāciju, tās mērķiem un attīstību tiek ievadīta arī interneta vidē, kopējā datu bāzē, lai ikvienam ir iespēja to apskatīt.

Tātad, sāksim ar pašu galveno, kam ir jābūt, reģistrējot un izveidojot savu organizāciju.

1. Organizācijas nosaukums. Tas ir pats galvenais, kas tiek prasīts – lai nosaukums ir saturīgs, atbilstošs, un iekļaujas pieklājības normās. Nosaukums nedrīkst būt līdzīgs un pat pietuvināts kādai citai organizācijai. Tam ir jābūt unikālam. Arī nosaukumam ir jābūt visās trijās valodās, pat tad, ja netiek tulkots uz citu valodu.

2. Darbības apraksts. Latviešu, angļu un krievu valodā jāizveido pilnīgs organizācijas apraksts, pat tās mērķiem un uzdevumiem. Tajā skaitā iekļaujot organizācijas biedrus un dalībniekus. Biedrībai var būt neierobežots darbības laiks, tāpēc tas nav jānosauc.

3. Organizācijas dibinātājs, tai skaitā nosaukti kontakti, kā sazināties. Tas ir svarīgi arī tad, ja rodas kāds jautājums par reģistrēšanas anketas izpildījumu. Organizācijai ir jābūt vismaz diviem dalībniekiem, taču viens no tiem tiks dēvēts par dibinātāju. Persona, kas dibina biedrību var būt fiziska vai juridiska.

4. Organizācijas darbības vieta. Jebkurai organizācijai nepieciešama sava juridiskā adrese, kur notiks svarīgas sapulces, kopā sanākšanas, kā arī atvērto durvju diena jaunajiem entuziastiem. Arī tad, ja organizācija ir ar mazu darbības mērogu un tās sapulces, visticamāk, notiks kāda dalībnieka mājās, svarīgi ir noteikt tās adresi.

5. Organizācijas darbības joma. Ir ļoti daudz novirzieni, kur organizācijas var ieviest savu uzlabojumu. Protams, darbības mērķim ir jābūt pamatotam un nepieciešamam. Kā vienas no svarīgākajām darbības jomām, kurās piedalās nevalstiskās organizācijas ir sports, veselība, kultūra, izglītība, mazākumtautības, cilvēkresursi un daudz citas. Kā mazākumtautības var tikt atbalstītas romi (čigāni), igauņi, poļi, ukraiņi un daudz citas, kā arī visas kopā.

6. Organizācijas darbības mērogs, kurā tā darbosies. Organizācijas var darboties plašā starptautiskā mērogā, bet tik pat labi izvirzīt mērķus attīstīt tikai sev vienu svarīgo reģionu vai pašvaldību. Tās var darboties pa novada mērogu, attiecīgi, Kurzemē, Latgalē, Zemgalē vai Vidzemē; tās var darboties, piemēram, tikai Rīgā vai kādā citā pilsētā. Pastāv organizācijas, kas darbojas Nacionālajā mērogā, visas valsts robežā. Tāpat arī citu valstu organizācijas sadala savu darbības sfēru pa visu valsti vai nacionālā līmenī.

7. Organizācijas mērķa grupas, ar kurām strādās. Arī dažādos mērogos var strādāt tikai konkrētas grupas labā. Organizācijas var noteikt mērķi atbalstīt trūcīgas ģimenes, bērnus un jauniešus, sociāli atstumtas personas, invalīdus, seksuālās minoritātes, seniorus, personas, kuras cietušas no vardarbības.

8. Mājas lapa interneta vidē. Lai organizācija kļūtu arvien populārāka un veidotos daudz sadarbības partneri, nepieciešams izveidot mājas lapu. Ar mājas lapas palīdzību var veicināt un paplašināt arī sabiedrības izglītošanu. Visus projektus un paveiktos darbus var ielikt šīs lapas ietvaros un padarīt to plaši pazīstamu visām mērķauditorijām.