Brīvprātīgais darbs Latvijā

Brīvprātīgais darbs nav definēts kā konkrēts tiesību akts starp darbinieku un darba vidi – tas ir pakalpojumu sniegšana, nesaņemot sev materiālu labumu. Persona, kura veic brīvprātīgo darbu, nestājas nekādās darba saistībās. Brīvprātīgo darbu visbiežāk piedāvā dažādas nevalstiskas organizācijas, kuras piedāvā iespēju sniegt palīdzību, prasmju apguvi un lietderīgu pieredzi. Kā jau nosaukumā var manīt, šo darbu tiesīgi veikt tikai tie cilvēki, kuri paši brīvprātīgi vēlas palīdzēt, nesaņemot pretī nekādu atlīdzību. Jebkurš darbs, kura mērķis ir iegūt peļņu netiek uzskatāms kā brīvprātīgais darbs.

Šo darbu drīkst veikt kā jaunieši, tā arī pieaugušie. Jauniešu brīvprātīgais darbs orientēts uz darbībām sabiedrības interesēs, kas veicina zināšanu attīstību, prasmju un spēju papildināšanu, kā arī nodrošina lietderīgi pavadītu brīvo laiku.

Par savu kandidatūras pieteikšanu, un darba piedāvājumu aprakstu var apskatīt Latvijā izveidotajā mājaslapā www.brivpratigais.lv. Kopā apvienojoties vairākām nevalstiskām organizācijām, tiek veidoti daudz un dažādi projekti, kur visa gada laikā ir nepieciešami jauni censoņi un brīvprātīgi dalībnieki. Nav skaidri uzskaitāms, cik katru gadu jaunieši un pieaugušie piedalās šādās darba pieredzēs, taču ir skaidri zināms, ka savu labo gribu darbā iegulda arvien jauni un jauni dalībnieki. Visbiežāk šādā darbā iesaistās aktīvisti no 15 līdz 25 gadiem. Šādas aktivitātes ir sporta, kultūras un daudz citās atraktīvās jomās. Brīvprātīgajam darbam netiek veiktas nekādas diskriminācijas, ne dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības, tautības – visi, kas vēlas piedalīties, ir laipni aicināti.

Latvijas Jaunatnes padome ir pamats dažādām organizācijām un atbalsta grupa daudziem pasākumiem, kas veicina brīvprātīgo darbu. Kolektīvs brīvprātīgo darbs veicina daudz lielu pasākumu veiksmīgu organizāciju. Piemēram, Dziesmu un deju svētkos tika iesaistīti vismaz 90 brīvprātīgie, kuri veica koordinācijas pasākumus dalībniekiem un apmeklētājiem. Ikgadējā Lielajā Latvijas talkā, kad katrs iedzīvotājs ir aicināts doties un sakopt tuvākās un tālākās Latvijas teritorijas, tādā veidā tiek piesaistīti daudz brīvprātīgie, kas kopsummā ir skaitāmi līdz pat 110 tūkstošiem. Šajā gadījumā visi brīvprātīgie ir tie, kuri piedalās talkā, jo kā teikt definīcijā – viņi piedalās labprātīgi, nesaņemot neko par to pretī.

Biežākie faktori, kāpēc cilvēki piesakās brīvprātīgajam darbam

Visbiežāk tā ir vēlme palīdzēt sabiedrībai kaut kādā veidā. Eksperti uzskata, ka brīvprātīgie sajūtas piepildītāki, kad ir izdarījuši kaut ko labu, turklāt tas ir lielisks veids, kā iegūt jaunus kontaktus un tai skaitā draugus. Tā ir arī iespēja attīstīt savas zināšanas un prasmes. Būtisks ir motivēšanas process – viens pēc otra brīvprātīgie iesaista savus draugus, uzskatot to par jautru darbu un brīvā laika apvienojumu. Bieži vien tiek pārliecināti citi ģimenes locekļi iesaistīties projektos, kas vēlāk aiziet kā ģimenes tradīcija. Darbību brīvprātīgo organizāciju veidotajos pasākumos var rakstīt savā CV, kas arī ir lielisks iemesls, lai piepildītu savu pieredzi un iegūtu sev kāroto darbu, uzrādot, ka esi pašaizliedzīgi piedalījies sabiedrības labā.

Brīvprātīgo darbs Latvijā saskaras ar daudzām problēmām, un kā lielākā no tām ir koordinācijas trūkums. Šāda sistēma nodrošinātu daudz plašāku informācijas pieejamību ar iespējām iesaistīties jaunās avantūrās. Sabiedrībai trūkst vispārēja izpratne, kas īsti ir brīvprātīgais darbs un kādu ieguvumu tas sniedz. Organizācijas vairāk meklē tehniskos darbiniekus nevis kvalificētus darbiniekus, kuri varētu veicināt organizāciju attīstību un sasniegt tās mērķus. Tāpat vispārīgi trūkst arī prestižu darbu, kur varētu iesaistīties brīvprātīgi. Cilvēki, iespējams, daudz labprātāk iesaistītos dažādos darbos, ja tie nebūtu pārāk zemi. Prestižs darbs sniegtu patiešām lielu pieredzi jaunā darbā, kas varbūt vēlāk varētu vainagoties ar palielinātu interesi par šādu amatu.