Biežākās kļūdas pirms, pēc un pašā brīvprātīgā darba procesā

Brīvprātīgais darbs ir iespēja palīdzēt citiem un sniegt savu atbalstu valstīm, kurām tas ir nepieciešams. Tas var būt palīdzības sniegšana pēc kādas dabas katastrofas, palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem integrēties jaunā dzīvesvietā, tā var būt apmācības programma izglītojot vietējo tautu bērnus, vai tik pat labi brīvprātīgais darbs varētu būt saistīts ar dzīvnieku glābšanu un kopšanu. Jebkurā no sfērām pastāv bīstamības faktori, kurus nedrīkst ignorēt. Nosaukšu kādas ir biežāk pieļautās kļūdas stājoties brīvprātīgajā darbā, kā arī laikā pirms un pēc tā.

Pirms brīvprātīgā darba
Svarīgākā no kļūdām, kura tiek pieļauta jau pašā sākumā – jautājumu neuzdošana. Tev ir jānoskaidro jau par pašām organizācijām vien, kurās vēlies piedalīties. Kādi ir viņu mērķi, projekti. Kas atbalsta šo organizāciju, vai tavs ceļš uz turpmāko pagaidu dzīvesvietu ir atmaksāts. Ir ļoti daudz jautājumi, kuri tev jāapsver, pirms dod gala atbildi.
Ceļa somas pārpildīšana ar dažādiem nevajadzīgiem sīkumiem. Ņemot vērā, cik ilgi ies šis brīvprātīgais projekts, tev ir jāprot sakārtot sava soma ar tikai pašām nepieciešamākajām lietām. Atceries, ka dažnedažādus sīkumus ir iespēja nopirkt arī turpat uz vietas, tāpēc kā svarīgākais tomēr ir drēbes, apavi. Apvaicājies organizācijai, vai ir kas tāds, kam obligāti ir jābūt tavā ceļa somā. Bieži vien uz organizācijām tiek sūtīti jautājumi, vai apmešanās vietā būs iespējama elektrība, vai viss nepieciešams darbināms ar baterijām. Nereālu plānu veidošana – viens no padomiem, ko varētu sniegt brīvprātīgajiem, kas pat ir augsti kvalificēti speciālisti, – domāt visu reāli, jo nekad nebūs iespēja sacensties ar vietējo iedzīvotāju zināšanām un prasmēm attiecīgajā vidē.

Esot brīvprātīgajā darbā
Cenšanās darīt vairāk, nekā no tevis tiek prasīts. Pirmais un pats svarīgākais likums ir skatīties un klausīties, pēc tam tikai rīkoties. Ir jābūt iecietīgiem pret vietējiem iedzīvotājiem un domāt arī par savu veselību. Necenties izlīst no ādas, lai kādam ko pierādītu, bet dari tikai to, kas tiek prasīts. Atceries savus izvirzītos mērķus, kā arī organizācijas mērķus un turies pie tiem. Nedod solījumus, kurus nespēsi izpildīt. Tā viegli rodas dažādi pārpratumi un ciešanas. Protams, savā brīvprātīgajā darbā tu sadraudzēsies ar vietējiem iedzīvotājiem, bet, ja tevi māc šaubas, ka ar saviem spēkiem spēsi atbraukt ciemos vēl kādu reizi, tad neapsoli viņiem, ka to izdarīsi. Vai, piemēram, ka nodrošināsi viņiem biļetes uz savu dzīves vietu . Var tikai iedomāties kādas ciešanas šādi neizpildīti solījumi varētu izraisīt. Necenties problēmu atrisināt saviem spēkiem. Bieži vien brīvprātīgie jūtas pārāk lepni, lai atzītu, ka darbs ir pārāk grūts, un nestāsta to atbildīgajām organizācijām. Tā rezultātā rodas nekvalitatīvs darbs.

Pēc brīvprātīgā darba
Emociju vadīts neaizej no projekta. Klišeja “dzīve mainās” ir taisnība, taču tai ir dažādas pakāpes. Atstāj savus kontaktus, ja organizācijai rodas kāda brīva vieta nākošā projektā, varbūt tieši tu būsi tas, kas nepieciešams. Nesūti individuāli neko pa pastu uz projekta galamērķiem. Gandrīz visās valstīs, kur tiek piedāvāts brīvprātīgais darbs, nav nodrošināti labi pasta pakalpojumi, tāpēc, ja mēģināsi kaut ko nosūtīt saviem tikko iepazītajiem draugiem, visticamāk, līdz viņiem tas neaizies. Labākajā gadījumā paciņa iestrēgs muitā, taču neviens to nevarēs atgūt. Neziņošana par sliktu pieredzi. Vairākkārt ir dzirdētas ziņas no cilvēkiem, kuri brīvprātīgi strādājuši sadarbībā ar kādu organizāciju. Cilvēki nevēlas izraisīt ažiotāžu, tāpēc neievieto savu negatīvo pieredzi saistībā ar kādu atbalsta organizāciju. Tādējādi arī netiek risinātas organizācijas iekšējās problēmas, un arvien jauniem cilvēkiem gadās nelabas pieredzes saistībā ar brīvprātīgo darbu.